Pāris metru pirms finiša...

Publicēja 2017. gada 12. maijs 23:56Aivars Žogla   [ atjaunināts 2017. gada 13. maijs 03:27 ]



3 gadi vidusskolā – tas ir daudz vai maz? Manuprāt, tas ir pietiekami daudz, lai iegūtu zināšanas un daudz draugu, taču pārāk maz, lai spētu atvadīties no visa ierastā, tuvā un mīļā. Tas ir tāds mirklis, kas ir garš un īss vienlaikus. Es to gribētu salīdzināt ar maratona skrējienu.

Un starta šāviens atskanēja – maratons var sākties. Vidusskolas gaitas 10.klasē uzsākām 11 cilvēku sastāvā. Neteiktu, ka bijām ļoti satraukti, jo skola un klasesbiedri bija jau pazīstami. Atceros vien to, ka visi skolotāji piekodināja, ka tagad jau esam lieli cilvēki, un neviens mūsu vietā vairs neko nedarīs. Laika gaitā sapratām, ka tā patiešām ir...Jāskrien bija pašiem.

11.klase – vidusskolas vidus. Bija jau manāms nogurums, pirmās lielās grūtības – ZPD. Un tomēr tad, kad lielākā daļa no mums kļuva par „lieliem” un pilngadīgiem cilvēkiem, kā arī daļa ieguva savas autovadītāja apliecības, mēs ieguvām „otro” elpu. Ar nožēlu jāatzīst, ka katrā skrējienā ir kādi, kas izstājas. Mēs pazaudējām klasesbiedrus Kalvi un Reini. Bet...

Tad bija pienākusi maratonā pēdējā trešdaļa – 12.klase. Ievedām skolā mazos ķiparus no 1.klases. Turot to mazās, trīcošās rociņas savās lielajās, īsti nesapratām, kur gan ir palikuši visi tie gadi starp 1. un 12.klasi. Vai tiešām bērnība ir paskrējusi kā viens acumirklis? Jau pāris nedēļas vēlāk mums pievienojās Raimonds. Mūs pārsteidza, cik ļoti ātri mēs ar viņu atradām „kopīgu” valodu un pieņēmām savā pulciņā. 12.klasē mēs esam piedzīvojuši visvairāk jautrības – neskaitāmās picu cepšanas, filmu vakari, braucieni uz Ventspili u.c. kopīgas aktivitātes. Laiku velti netērējām, bet izbaudījām.

Tagad jau finišs ir skaidri redzams. Atlikuši vien pāris metru. Zinu, ka daži šo mirkli ir ļoti gaidījuši, bet man būs ļoti skumji škirties pēc šī finiša. Šis ir tikai viens no lielajiem dzīves maratoniem. Tādu vēl būs daudz. Taču esmu bezgala priecīga, ka man bija iespēja to pavadīt kopā ar jums, mīļie klasesbiedri! Es zinu, ka mēs izturēsim līdz galam, jo komandā ir spēks, un mums tā ir vislabākā!

Protams, priecāsimies redzēt visus mūsu izlaidumā, kas notiks š.g. 10.jūnijā, plkst.16.00, Ugāles vidusskolas aktu zālē!


Una Gabriēla Zelča