Intervija ar Olgu

Publicēja 2013. gada 19. febr. 02:24Aivars Žogla   [ atjaunināts 2013. gada 19. febr. 02:24 ]

1.Kādas bija sajūtas uzsākot sacensības?

Man bija liels satraukums, bet kad sāku lēkt, tad uztraukums pazuda.

2.Kas bija tava konkurente?

Nezinu viņas vārdu, bet zinu to, ka viņa ir no Jēkabpils. Pats galvenais, ka man ir pirmā vieta, bet viņa aiz manis. Viņa gan saka, ka viņa lecot augstāk par mani, bet…

3.Kā tev veicās sacensībās?

Sacensības bija lieliskas. Pirmos augstumus 2.10m un 2.20m pārlēcu bez problēmām. 2.30 m jau vajadzēja papūlēties, 2.40m padevās viegli. Grūti gāja ar augstumu 2.50m, pārlēcu tikai ar trešo mēģinājumu. Arī mana pretiniece pārlēca augstumu ar trešo mēģinājumu. 2.60 m nepārlēcām neviena. Lai noskaidrotu uzvarētāju, tiesneši mums nolika latiņu 10 cm zemāk. Kura pirmā pārlēks , tā būs uzvarētāja. Mana pretiniece nepārlēca. Man par „laimi „ lēciens izdevās, latiņu aizskāru, taču tā nenokrita. Tā es kļuvu par uzvarētāju. Gandarījums bija liels un arī skatītāji man aplaudēja.

4.Kādas bija emocijas , kad izcīnīji pirmo vietu?

Ļoti priecājos par to, ka arī skatītāji ticēja man, ka uzvarēšu.

5.Ar ko tu lepojies?

Es ļoti lepojos par savu treneri Daini Lodiņu, jo ja viņa nebūtu, es vispār laikam neietu uz treniņiem un tagad nelēktu tik augstu. Paldies viņam!

Intervēja Anastasija