Gatavošanās žetonvakaram jeb kā divpadsmitie taisīja teātri

Publicēja 2017. gada 6. marts 09:59Aivars Žogla   [ atjaunināts 2017. gada 6. marts 10:12 ]
Tie esam mēs. Divpadsmitie. Mēs, kuri jums visiem varbūt ir pazīstami kā viena no mazākajām klasēm skolā. Bet tomēr mēs esam tik neatkārtojami, īpaši un stipri. Laiks ir nepielūdzams. Ir pienācis arī mūsu laiks sākt aprast ar domu, ka drīz vien iziesim pa šīs skolas durvīm. Un tad nekas vairs nebūs tā, kā iepriekš. Tomēr vienmēr bijām, esam un būsim saistīti ar Ugāles vidusskolu. To mēs apliecināsim savā žetonvakarā.

Nenoliedzami, gatavošanās process vienmēr nebija tikai viegls, taču, manuprāt, mēs to pavadījām ļoti brīvi un jautri. Te būs mūsu domas, emocijas un piedzīvojumi.

„Galvenais neiespringt, viss notiek!” – Ģirts

„Smiekli, lāde, saliedētība, pazudušais internets, divbrūtainis.” – Laura

„Laiks, kas bija bagāts ar brīvstundām. Kā arī bija aizraujoši mācīties dziesmas, kuras man nekad nekad nevajadzēs dziedāt.” – Kristaps

„Jaukiņi, labiņi!” – Sandis

„Nepārtraukti pārsteigumi mēģinājuma laikā.” – Arvis

„Prieks, jautri, čiliņā un čau!” – Emīls

„Pamēģinājām, kā ir būt aktieriem. Tas bija kaut kas jauns un neparasts. Jautrība mēģinājumos un joki – tos es atcerēšos vislabāk. Katrs mēģinājums mūs satuvināja arvien vairāk, un par to ir visliekākais prieks.” – Sabīne

„Brīvstundas, atpūta, miegs un dziedāšana.” – Raimonds

„Laiks, ko atcerēsimies mūžam!” – Elizabete

Manā skatījumā šis laiks ir bijis pārbagāts ar sirsnību. Ar nevaldāmiem smiekliem un kopābūšanas prieku. Tiešām – ar katru mirkli mūsu klase kļūst aizvien saliedētāka un patiesi nešķirama. Ir tik grūti iedomāties, ka pēc 4 mēnešiem mēs katrs aiziesim savu ceļu. Tāpēc, manuprāt, mēs izbaudījām katru mirkli no visa gatavošanās procesa. Lai piedod skolotāji par kādām nekārtībām, jokiem un nenopietnību, taču tas mums bija vajadzīgs. Mums ir palicis tik maz laika! Un vajag taču kaut ko atmiņā paliekošu.

Es teiktu, ka 2 mēnešu darbs, kas materializēsies 2 stundu ilgā pasākumā, ir paskrējis zibenīgi. Domāju, ka tā īsti to visu apjautīsim tikai nākamajā dienā pēc žetonvakara. Šis ir pimais solis, kurš mūs ved ārā pa skolas durvīm. Jautri un skumji vienlaikus, taču mēs, DIVPADSMITIE, ļoti ceram, ka jums visiem ļoti patiks gan mūsu montāža, gan uzvestā izrāde. Paldies visiem, kas palīdzēja mums īstenot šo pasākumu! Īpaši audzinātajai Dacei Veselei, izrādes režisorei Ivetai Petei, Gunitai Ķirsei un Larisai Žagarei par palīdzību montāžas izveidē, kā arī direktorei Lāsmai Millerei par palīdzību priekšnesuma uzvešanā un Andai Aumalei par dekorācijām un morālo atbalstu.

Una Gabriēla Zelča

12.klase